Ražošanas procesu automatizācija: kā to sākt?

Ražošanas procesu automatizācija ir viens no mūsdienu rūpniecības galvenajiem elementiem, kura mērķis ir paaugstināt efektivitāti, samazināt izmaksas un uzlabot produktu kvalitāti. Rūpniecības 4.0 laikmetā automatizācija kļūst par neatņemamu priekšnoteikumu uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt konkurētspēju tirgū. Šī raksta mērķis ir sniegt visaptverošu ceļvedi par ražošanas procesu automatizāciju, norādot galvenos soļus, izaicinājumus un labāko praksi šajā jomā.

Ievads ražošanas procesu automatizācijā

Ražošanas procesu automatizācija ir dažādu sistēmu un tehnoloģiju integrēšanas process, lai panāktu efektīvāku un ražīgāku ražošanu. Tas prasa izpratni gan par vēsturisko attīstību, gan par mūsdienu tendencēm rūpnieciskajā automatizācijā.

Rūpnieciskā automatizācija aptver plašu tehnoloģiju un procesu klāstu, kas ļauj automatizēt ražošanas darbības. No vienkāršām montāžas līnijām līdz modernām SCADA sistēmām un PLC programmēšanai — rūpnieciskā automatizācija pēdējo desmitgažu laikā ir būtiski attīstījusies, veicinot Rūpniecības 4.0 koncepcijas rašanos.

Ko var automatizēt?

Ražošanas procesu automatizācija ir iespējama praktiski visur, un īsumā var teikt, ka automatizēt var gandrīz visu, taču ne vienmēr tas būs ekonomiski pamatoti. Lai gan tehnoloģiskās iespējas mūsdienās ir ļoti plašas, lēmumā par konkrēta procesa automatizāciju jāņem vērā gan iespējamie ieguvumi, gan izmaksas.

Mūsu tabulā ir parādīti dažādi ražošanas procesi, kurus iespējams automatizēt. Montāžas operācijas var ietvert vienkāršu komponentu montāžu, pretestības metināšanu, lodēšanu vai automātisku detaļu padevi. Kvalitātes kontroles jomā automatizācija var aptvert virsmu vizuālo pārbaudi, izmēru mērīšanu, etiķešu pārbaudi un produktu funkcionālo testēšanu.

Transports un loģistika arī piedāvā plašas automatizācijas iespējas, piemēram, iekšējo transportu ar lentveida konveijeriem, automātisku iepakošanu, marķēšanu, šķirošanu un noliktavas pārvaldību. Mehāniskā apstrāde var ietvert lokšņu griešanu un formēšanu, metināšanu, slīpēšanu, pulēšanu, kā arī sarežģītākas operācijas, piemēram, frēzēšanu un virpošanu.

Ķīmiskajos procesos automatizāciju var izmantot krāsošanā, lakošanā, pārklājumu uzklāšanā, maisīšanā un ķīmisko vielu dozēšanā. Materiālu apstrādi var automatizēt, izmantojot iekraušanas un izkraušanas procesus, palešu kraušanu, palešu noņemšanu, kā arī automātisku materiālu dozēšanu un to pārvietošanu starp darba vietām.

Lai gan tehnoloģijas ļauj automatizēt gandrīz jebkuru ražošanas aspektu, izšķiroši svarīgi ir novērtēt šādu ieguldījumu ekonomisko pamatotību. Automatizācija sniedz ieguvumus lielākas ražības, zemāku izmaksu un augstākas kvalitātes veidā, tomēr ieviešanas, uzturēšanas izmaksas un iespējamās tehnoloģiskās sarežģītības ir rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc ikvienam lēmumam par automatizāciju jābūt balstītam uz padziļinātu īstenojamības, izmaksu un ieguvumu analīzi.

Pirmie soļi ražošanas procesu automatizācijā

Lai sāktu ražošanas procesu automatizāciju, uzņēmumam vispirms ir precīzi jāizprot savas vajadzības un mērķi. Pirmais solis ir noteikt procesus, kurus paredzēts automatizēt. Jāizvērtē, vai jau pastāv tehniski risinājumi, kas var paātrināt automatizācijas ieviešanu, kā arī vai attiecīgais process pašlaik tiek veikts manuāli.

Daudzi uzņēmumi saskaras ar izaicinājumu automatizēt procesus, kurus iepriekš bija pārāk dārgi automatizēt, pieaugošo darbaspēka izmaksu un darbinieku trūkuma dēļ. Jāuzsver arī tas, ka arvien izdevīgāk kļūst automatizēt pat sarežģītus procesus.

1. Ražošanas procesu automatizācija: īstenojamības analīze un projekta pieņēmumu izstrāde

Pēc automatizējamo procesu noteikšanas nākamais solis ir projekta pieņēmumu izstrāde. Īstenojamības analīze ietver automatizācijas tehnisko iespēju izvērtēšanu, kā arī budžeta aplēsi. Sadarbība ar ārējiem uzņēmumiem, piemēram, ar mūsu uzņēmumu, ir īpaši svarīga tad, ja uzņēmumam nav lielas pieredzes automatizācijas jomā.

2. Automatizācijas process no rūpnieciskās automatizācijas integratora skatpunkta

Rūpnieciskās automatizācijas integratoram automatizācijas procesā ir būtiska loma. Sadarbības sākumā ar klientu integrators analizē uzņēmuma prasības un palīdz izstrādāt detalizētu automatizācijas plānu. Svarīgs šī procesa elements ir sadarbība ar konstruktoru biroju, kas nodarbojas ar sākotnējo projektēšanu, kā arī tehniskās dokumentācijas un lietošanas instrukciju sagatavošanu.

3. Automatizācijas process no klienta skatpunkta

No klienta skatpunkta uzņēmuma sagatavošana automatizācijai ietver vairākus būtiskus soļus. Vispirms jāizvērtē, kurus procesus var automatizēt un kādus ieguvumus tas dos. Pēc tam jāizvēlas piemērots automatizācijas partneris. Inženieru ārpakalpojumi var būt efektīvs risinājums, īpaši uzņēmumiem, kuriem nav pietiekamu iekšējo resursu.

4. Ražošanas procesu automatizācija: testēšanas stenda izveide un procesa testi

Ja runa ir par jauniem procesiem, pēc sākotnējo koncepciju izstrādes ir vērts izveidot testēšanas stendu un veikt testus. Tas ļaus pārbaudīt pieņēmumus un optimizēt procesu pirms ieguldījumiem gala iekārtā vai risinājumā.

5. Plānošana un priekšprojekta posms

Detalizētu automatizācijas plānu izstrāde un budžeta plānošana ir galvenie priekšprojekta posma etapi. Ir svarīgi nodrošināt atbilstību harmonizētajiem standartiem un Mašīnu direktīvai 2006/42/EC. Riska novērtēšana saskaņā ar LVS EN ISO 12100 ir neatņemama šī procesa daļa, kas ļauj identificēt un novērtēt iespējamos apdraudējumus.

Detalizētu automatizācijas plānu izstrāde

Pirmais solis priekšprojekta posmā ir detalizētu automatizācijas plānu izstrāde. Šis process ietver vairākus būtiskus posmus:

1. Projekta pieņēmumu izstrāde:
   • Automatizācijas mērķu noteikšana: produktivitātes uzlabošana, izmaksu samazināšana, kvalitātes paaugstināšana.
   • Automatizācijas apjoma noteikšana: kuri procesi tiks automatizēti, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas.
   • Sākotnējais tehnisko iespēju izvērtējums: pieejamo tehnoloģiju analīze un to pielietojums uzņēmuma specifisko vajadzību kontekstā.
2. Īstenojamības analīze:
   • Tehniskais novērtējums: pārbaude, vai plānotie risinājumi ir tehniski īstenojami.
   • Ekonomiskais novērtējums: izmaksu un potenciālo ietaupījumu analīze, ko sniegs automatizācija.
   • Operacionālais novērtējums: automatizācijas ietekmes uz esošajiem procesiem un organizatorisko struktūru izvērtēšana.
3. Sadarbība ar ārējiem uzņēmumiem:
   • Sadarbības partneru izvēle: inženierijas uzņēmumi, tehnoloģiju piegādātāji, sistēmu integratori.
   • Tehniskās konsultācijas: sadarbība ar ekspertiem, lai izstrādātu optimālus risinājumus.
   • Sākotnējo projekta plānu izstrāde: projekta dokumentācijas sagatavošana, kas kalpos par pamatu turpmākajiem darbiem.

Budžeta plānošana

Nākamais būtiskais posms ir budžeta plānošana, kas ietver:

1. Izmaksu aplēse:
   • Iekārtu izmaksas: mašīnu, robotu un vadības sistēmu iegāde.
   • Uzstādīšanas izmaksas: izmaksas, kas saistītas ar sistēmu montāžu un integrāciju.
   • Ekspluatācijas izmaksas: uzturēšanas, enerģijas un personāla apmācības izmaksas.
2. Projekta budžeta izstrāde:
   • Detalizēta budžeta sagatavošana, iekļaujot visas tiešās un netiešās izmaksas.
   • Finanšu rezervju paredzēšana neplānotiem izdevumiem.
   • Budžeta pārskatīšana un apstiprināšana uzņēmuma vadībā.

Atbilstības nodrošināšana standartiem un noteikumiem

Atbilstības nodrošināšana spēkā esošajiem standartiem un noteikumiem ir būtiska automatizācijas projekta panākumiem. Tas ietver:

1. Harmonizētie standarti:
   • Nodrošināt, ka visi komponenti un sistēmas atbilst harmonizēto standartu prasībām.
   • Starptautisko standartu ievērošanu, lai nodrošinātu sistēmu savietojamību un drošību.
2. Mašīnu direktīva 2006/42/EC:
   • Mašīnu direktīvas prasību ievērošanu, kas nosaka minimālās drošības prasības mašīnām.
   • Nodrošināt, ka visas mašīnas un iekārtas pirms to laišanas tirgū atbilst Direktīvas prasībām.

Riska analīze saskaņā ar LVS EN ISO 12100

Riska analīze ir neatņemama pirmsprojekta posma sastāvdaļa, kas nodrošina potenciālo apdraudējumu identificēšanu un novērtēšanu. Šis process ietver:

1. Apdraudējumu identificēšana:
   • Katra ražošanas procesa posma analīzi, lai identificētu iespējamos apdraudējumus.
   • Visu iespējamo apdraudējumu avotu ņemšanu vērā, piemēram, mehāniskos, elektriskos, termiskos un ķīmiskos.
2. Riska novērtēšana:
   • Apdraudējumu rašanās varbūtības un to iespējamo seku noteikšanu.
   • Riska klasificēšanu atkarībā no tā nozīmīguma un nepieciešamības rīkoties.
3. Riska pārvaldības stratēģijas izstrāde:
   • Risku mazinošu pasākumu izstrādi un ieviešanu, piemēram, papildu aizsardzības līdzekļus, avārijas procedūras un personāla apmācību.
   • Regulāras riska analīzes pārskatīšanas un atjaunināšanas, lai ņemtu vērā izmaiņas ražošanas procesos un tehnoloģijās.

Pateicoties precīzai plānošanai un analīzei, pirmsprojekta posms nodrošina stabilu pamatu turpmākajiem ražošanas procesu automatizācijas etapiem, samazinot risku un maksimāli palielinot efektivitāti un drošību.

6. Ražošanas procesu automatizācija: mašīnu projektēšana un sistēmu integrācija

Mašīnu projektēšanas process ietver daudzus tehniskus aspektus, kas ir būtiski efektīvas un drošas ražošanas sistēmas izveidei. Šī procesa ietvaros tiek veiktas dažādas analīzes un izmantotas progresīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka projektētās mašīnas darbosies atbilstoši prasībām un specifikācijām.

Izturības aprēķini (galīgo elementu metode) un strukturālās analīzes

Izturības aprēķini (galīgo elementu metode) un strukturālās analīzes ir neatņemama mašīnu projektēšanas procesa daļa. Tās ļauj:

1. Slodžu simulācijas:
   • Veikt statisko un dinamisko slodžu simulācijas, lai novērtētu, kā mašīna reaģēs dažādos darba apstākļos.
   • Analizēt spriegumus, deformācijas un iespējamos atteices punktus mašīnas konstrukcijā.
2. Materiālu optimizācija:
   • Izvēlēties piemērotus konstrukcijas materiālus, kas nodrošinās mašīnas izturību un ilgmūžību.
   • Samazināt mašīnas masu, neapdraudot drošību un funkcionalitāti.
3. Atbilstības pārbaude standartiem:
   • Nodrošināt, ka projekts atbilst visiem spēkā esošajiem standartiem un noteikumiem attiecībā uz konstrukcijas izturību un drošību.

PLC programmēšana un integrācija ar SCADA sistēmām

PLC programmēšana (Programmable Logic Controller) un integrācija ar SCADA sistēmām (Supervisory Control and Data Acquisition) ir galvenie tehniskie elementi, kas nodrošina efektīvu ražošanas procesu pārvaldību. Šis process ietver:

1. Vadības sistēmu projektēšana:
   • Elektrisko un loģisko shēmu izstrādi vadības sistēmām.
   • PLC kontrolleru programmēšanu mašīnu darbību vadībai reāllaikā.
2. SCADA sistēmu integrācija:
   • SCADA sistēmu ieviešanu ražošanas procesu uzraudzībai un pārvaldībai.
   • SCADA sistēmu integrāciju ar PLC, kas ļauj vākt, analizēt un vizualizēt ražošanas datus.
3. Testēšana un validācija:
   • Vadības un uzraudzības sistēmu testu veikšanu, lai nodrošinātu to uzticamību un precizitāti.
   • Programmatūras un aparatūras validāciju, lai pārliecinātos, ka tās darbojas atbilstoši projekta pieņēmumiem.

Tehniskās dokumentācijas izstrāde

Tehniskās dokumentācijas izstrāde ir būtisks posms mašīnu projektēšanas procesā. Šī dokumentācija ietver:

1. Tehniskās specifikācijas:
   • Detalizētus visu mašīnas komponentu un sistēmu aprakstus.
   • Montāžas, palaišanas un apkopes instrukcijas.
2. Shēmas un tehniskie rasējumi:
   • Visaptverošas elektriskās, hidrauliskās un pneimatiskās shēmas.
   • CAD rasējumus, kas attēlo mašīnas konstrukciju.
3. Lietošanas un drošības instrukcijas:
   • Vadlīnijas operatoriem un tehniskajam personālam.
   • Drošības procedūras un rīcības protokoli ārkārtas situācijās.

7. Ražošanas procesu automatizācija: padziļinātas analīzes projektēšanas procesā

Mašīnu projektēšanas laikā tiek veiktas vairākas padziļinātas analīzes, kas nodrošina sistēmu optimizāciju un drošību. Šīs analīzes ļauj agrīnā posmā identificēt iespējamās problēmas un ieviest atbilstošus preventīvos pasākumus.

FMEA Design: projektēšanas kļūmju un to seku analīze

FMEA Design (Failure Mode and Effects Analysis) ir analīzes metode, ar kuru identificē iespējamās kļūmes mašīnas projektā un novērtē to ietekmi uz sistēmas darbību. Šis process ietver:

1. Iespējamo kļūmju identificēšana:
   • Komponentu un sistēmu analīzi, lai noteiktu iespējamos atteices punktus.
   • Iespējamo kļūmju saraksta izveidi, balstoties uz pieredzi un vēsturiskajiem datiem.
2. Riska novērtēšana:
   • Katras kļūmes rašanās varbūtības un tās iespējamās ietekmes uz mašīnas darbību novērtēšanu.
   • Kļūmju klasificēšanu pēc to kritiskuma.
3. Korektīvo pasākumu plānošana:
   • Riska mazināšanas stratēģiju izstrādi, piemēram, projekta izmaiņas, papildu testus vai aizsardzības pasākumu ieviešanu.
   • Ieviesto pasākumu rezultātu uzraudzību un dokumentēšanu.

FMEA Process: procesa kļūmju un to seku analīze

FMEA Process ir līdzīga FMEA Design, taču tā koncentrējas uz ražošanas procesu analīzi. Tā ietver:

1. Ražošanas procesa analīze:
   • Galveno ražošanas procesa posmu identificēšanu, kuros var rasties atteices.
   • Iespējamo procesa kļūmju ietekmes uz ražošanas kvalitāti un efektivitāti novērtēšanu.
2. Procesa riska novērtēšana:
   • Kļūmju rašanās varbūtības un seku analīzi ražošanas procesā.
   • Risku prioritizēšanu un preventīvo pasākumu plānošanu.
3. Ieviešana un uzraudzība:
   • Korektīvo pasākumu ieviešanu ražošanas procesā.
   • Regulāru ieviesto izmaiņu efektivitātes uzraudzību un pārskatīšanu.

Design for Assembly un Design for Manufacturing

Design for Assembly (DfA) un Design for Manufacturing (DfM) ir projektu optimizācijas stratēģijas, kas vērstas uz montāžas un ražošanas vienkāršošanu. Tas ietver:

1. Montāžas optimizācija:
   • Komponentu projektēšanu tā, lai atvieglotu to montāžu, samazinot ar ražošanu saistīto laiku un izmaksas.
   • Konstrukcijas vienkāršošanu, detaļu skaita samazināšanu un piekļuves atvieglošanu galvenajiem elementiem.
2. Ražošanas optimizācija:
   • Materiālu un ražošanas tehnoloģiju izvēli, kas palielina efektivitāti un samazina izmaksas.
   • Projektēšanu, domājot par izgatavošanas vienkāršību, un sarežģītu ražošanas operāciju samazināšanu.

Riska novērtēšana saskaņā ar LVS EN ISO 12100

Riska novērtēšana saskaņā ar LVS EN ISO 12100 ir būtisks mašīnu projektēšanas elements, kas nodrošina riska identificēšanu un samazināšanu katrā projektēšanas procesa posmā. Tā ietver:

1. Bīstamību identificēšana:
   • Katra ražošanas procesa posma analīzi, lai identificētu iespējamās bīstamības.
   • Visu iespējamo bīstamības avotu ņemšanu vērā, piemēram, mehānisko, elektrisko, termisko un ķīmisko.
2. Riska novērtēšana:
   • Bīstamību rašanās varbūtības un to iespējamo seku noteikšanu.
   • Riska klasificēšanu atkarībā no tā nozīmīguma un nepieciešamības rīkoties.
3. Riska pārvaldības stratēģijas izstrāde:
   • Risku mazinošu pasākumu izstrādi un ieviešanu, piemēram, papildu aizsardzības līdzekļus, ārkārtas procedūras, personāla apmācību.
   • Regulāras riska analīzes pārskatīšanas un atjaunināšanu, lai ņemtu vērā izmaiņas ražošanas procesos un tehnoloģijās.

Padziļinātas analīzes projektēšanas procesā ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka projektētās iekārtas būs ne tikai efektīvas, bet arī drošas un atbilstošas spēkā esošajiem standartiem. Pateicoties šīm analīzēm, iespējams jau agrīnā posmā identificēt un novērst potenciālās problēmas, kas veicina visa automatizācijas projekta sekmīgu īstenošanu.

8. Prototipu izgatavošana un testēšana

Pēc projektēšanas posma pabeigšanas seko prototipu izgatavošana un to testēšana. Šis process ir ļoti svarīgs, jo tas ļauj praksē pārbaudīt teorētiskos pieņēmumus un savlaicīgi atklāt iespējamās problēmas. Šajā posmā tiek veikts drošības audits, kā arī testi, piemēram, FAT (Factory Acceptance Test) un SAT (Site Acceptance Test).

Drošības audits

Drošības audits ir pirmais solis prototipu testēšanā. Tā mērķis ir pārliecināties, ka visi iekārtas komponenti un darbības procesi atbilst drošības prasībām un nozares standartiem. Šis audits ļauj identificēt un novērst potenciālos apdraudējumus pirms padziļinātu funkcionālo testu veikšanas.

FAT (Factory Acceptance Test)

Factory Acceptance Test tiek veikts ražotāja rūpnīcā, un tā mērķis ir pārbaudīt, vai prototips atbilst visām tehniskās specifikācijas prasībām un projektēšanas pieņēmumiem. FAT tests ietver vairākus galvenos posmus:

1. Dokumentācijas pārskatīšana: Pirms testu uzsākšanas projekta komanda rūpīgi pārskata visu tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka visi komponenti ir uzstādīti atbilstoši projektam.
2. Funkcionālie testi: Tiek veikti funkcionālie testi, lai pārbaudītu, vai prototips darbojas atbilstoši prasībām. Šie testi var ietvert normālu darba apstākļu simulāciju, kā arī slodzes testus.
3. Drošības testi: Tiek pārbaudīts, vai visas drošības sistēmas darbojas pareizi, tostarp avārijas sistēmas, bloķēšanas ierīces un aizsargi.
4. Rezultātu dokumentēšana: Visi testu rezultāti tiek dokumentēti un salīdzināti ar projektēšanas pieņēmumiem. Jebkādas novirzes tiek analizētas, un, ja nepieciešams, prototips tiek modificēts.

SAT (Site Acceptance Test)

Pēc FAT testu pabeigšanas prototips tiek nogādāts uz galamērķi, kur tiek veikts Site Acceptance Test. SAT testa mērķis ir pārbaudīt, vai sistēma darbojas pareizi reālos ražošanas apstākļos. Tas ietver:

1. Uzstādīšana objektā: Inženieru komanda uzstāda prototipu objektā, integrējot to esošajā ražošanas infrastruktūrā.
2. Funkcionālie testi: Līdzīgi kā FAT gadījumā, tiek veikti funkcionālie testi, taču šoreiz reālā darba vidē. Tas ietver visu iekārtas funkciju pārbaudi visa ražošanas procesa kontekstā.
3. Veiktspējas testi: Tiek pārbaudīta iekārtas veiktspēja reālos ražošanas apstākļos, tostarp testi pie pilnas slodzes un ilgstošas ekspluatācijas laikā.
4. Atbilstības testi: Tiek pārbaudīts, vai prototips atbilst visām vietējām prasībām un standartiem, kas var atšķirties no tiem, kuri tiek piemēroti ražotāja rūpnīcā.
5. Personāla apmācība: Tiek organizētas apmācības operatoriem un tehniskajam personālam, lai nodrošinātu, ka visi lietotāji ir pienācīgi apmācīti darbam ar jauno sistēmu.

Rezultātu dokumentēšana un pieņemšana

Pēc SAT testu pabeigšanas visi rezultāti tiek dokumentēti un iesniegti klientam. Ja iekārta atbilst visām prasībām un darbojas atbilstoši gaidītajam, tā tiek formāli pieņemta. Ja tiek konstatētas jebkādas problēmas, inženieru komanda veic nepieciešamos labojumus un atkārtoti veic testus, līdz tiek panākta atbilstība projektēšanas pieņēmumiem.

Prototipu izgatavošanas un testēšanas process ir izšķiroši svarīgs, lai nodrošinātu, ka gala produkts būs uzticams, drošs un efektīvs. Pateicoties rūpīgi veiktiem FAT un SAT testiem, uzņēmumi var būt pārliecināti, ka viņu ieguldījums automatizācijā sniegs gaidītos ieguvumus.

9. Automatizācijas ieviešana un uzturēšana

Automatizācijas sistēmu ieviešana ietver uzstādīšanu un palaišanu, kā arī darbinieku apmācību darbam ar jaunajām iekārtām. Lietošanas instrukcija ir būtisks dokuments, kas nodrošina pareizu un drošu sistēmu lietošanu. Ražošanas efektivitātes uzturēšanai nepieciešams ieviest tādas stratēģijas kā TPM un SMED.

10. Ražošanas procesu automatizācija: iekārtu CE sertifikācija un atbilstība prasībām

Lai mašīnas Eiropas Savienībā drīkstētu lietot likumīgi, tām ir jāiziet mašīnu CE sertifikācijas process. Atbilstība Mašīnu direktīvai 2006/42/EC un CE marķējuma iegūšana ir galvenie soļi šajā procesā. EK atbilstības deklarācijas izdošana apliecina, ka mašīna atbilst visām tiesiskajām prasībām.

Ražošanas procesu automatizācijas nākotne

Pāreja uz Rūpniecību 4.0 nozīmē jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanu, kas vēl vairāk palielina ražošanas efektivitāti un produktivitāti. Nepārtraukta procesu attīstība un optimizācija ir būtiska, lai saglabātu konkurētspēju tirgū.

Ražošanas procesu automatizācija ir sarežģīts, taču nepieciešams solis ceļā uz ražošanas uzņēmumu efektivitātes un konkurētspējas palielināšanu. Sākot ar precīzu vajadzību un iespēju analīzi, turpinot ar projektēšanas pieņēmumu izstrādi un testēšanu, un beidzot ar automatizācijas sistēmu ieviešanu un uzturēšanu, katrā posmā ir vajadzīga sadarbība un padziļinātas tehniskās zināšanas. Ar pareizu pieeju un atbilstošiem partneriem automatizācija var sniegt būtiskus ieguvumus gan izmaksu, gan ražošanas kvalitātes ziņā.